Fon Mēdemu dzimtas kripta Sesavas kapos

Apbedījuma vietas fon Mēdemu dzimtas pārstāvjiem Sesavas kapos

21. 01. 2021

Vēl viena kapliča-kripta atrodas Sesavas kapsētā, pie luterāņu baznīcas. Uz lieliski saglabājušā metāla krusta lasāms, ka tur apbedīti Marija Elizabeth von Medem (dzim. grāfiene von der Pahlen, 1778.09.18.-1837.04.04.) un viņas laulātais draugs Johann Friedrith Reichsgraf von Medem (1763.08.24.-1838.03.07.).

Grāfs vairāk pazīstams ar vārdu Žanno Medems, pēdējās Kurzemes hercogienes Dorotejas brālis. Tieši viņa laikā notika Elejas pils un villa Medem celtniecība Jelgavā.

Arhitektoniski šī kripta ir reizē gan vienkārša, gan pompoza. Viss ansamblis aizņem ne mazāk kā 200 m2 lielu platību, lai gan zemes uzbērums tieši virs kapenes iekļaujas 10 x 10 m robežās. Paugurs paceļas virs apkārtējās augsnes līmeņa vismaz par pusotru metru. Ja arī kriptas grīdas segums atrodas zem apkārtējās augsnes līmeņa, tad aprēķinātais griestu augstums ir ne mazāks par 1,5 metriem. Tātad arhitektoniski kripta paredzēta apmeklējumiem. Un tas nozīmē, ka tai jābūt ieejai.

Zemes uzbēruma nogāzei austrumu pusē 60 grādu leņķī piekļauta masīva plāksne no zviedru kaļķakmens ar lieliski saglabājušos grāfu Medemu dzimtas ģerboņa augstcilni. Ja ģerbonis uzstādīts kriptas būvniecībai atbilstošajā laikā, atliek vien brīnīties par tā saglabātības kvalitāti un materiāla ilgmūžību. Galu galā kaļķakmens ir nogulumiezis, kaut arī ķīmiskas izcelsmes. Apstrādes laikā tas ir tik mīksts, ka to vairāk griež, virpo un zāģē, nekā skalda. Bet, kā izrādās, to var izmantot simtiem gadu. Pat mūsu laikapstākļos.

Kas attiecas uz paša izstrādājuma māksliniecisko vērtību, ir skaidrs, ka pasūtītājs vērsās pie nopietna izgatavotāja un saņēma nopietnu rezultātu. Visticamāk, šis izstrādājums jau gatavā veidā tika atvests uz Kurzemi no Rietumeiropas un uzstādīts īpaši sagatavotā vietā. Un, visticamāk, tieši tur arī atrodas ieeja kriptā.

Pasaules karu un revolūciju juku laiki nesaudzēja ne Medemu dzimtas pārstāvjus, ne viņu dzimtas apbedījumus. Arī šī kripta tika izlaupīta, lai gan pārsteidzoši piesardzīgi. Kapu izlaupītāji iekļuva telpā caur griestiem, izlaužot nelielu caurumu ķieģeļu velves lokā. Turklāt tas bija tik neliels, ka pieaudzis vīrietis drēbēs, visticamāk, caur to nemaz nevarētu izlīst.

Pakāpeniski caur šo atveri kopā ar nokrišņiem kriptā sabirusi diezgan daudz augsnes, un, ja ieskatās iekšā, paspīdinot ar lukturīti, nekādus zārkus ieraudzīt neizdosies. Tikai gružus un cilvēku kaulus. Turklāt nav nekādas pārliecības, ka tie ir grāfu kauli.

Ko es ar to domāju? Pagājušā gadsimta 30. gados, latviešu nacionālās pašapziņas uzplūda laikā, no Latvijas uz vēsturisko dzimteni aizbrauca milzīgs skaits baltvācu muižniecības pārstāvju. Daudzi aizbrauca uz visiem laikiem, saņemot no valsts zināmu naudas kompensāciju par Latvijā atstāto nekustamo īpašumu. Turklāt ir pilnīgi iespējams, ka, ja bija vēlēšanās, izvešanai pakļauts bija arī senču pīšļi. Ja kungi patiešām bija cēli savos nodomos, tad, iespējams, arī savu senču pīšļus viņi nevēlētos pamest izlaupīšanai un apgānīšanai. Un kas viņiem būtu traucējis atbīdīt ģerboņa plāksni un paņemt mirstīgās atliekas līdzi? Jo īpaši tāpēc, ka tās tur līdz pat šai dienai guļ acu priekšā. Un, iespējams, tā arī tika izdarīts. Bet, ja ne, tad jautājums par īpašo „dižciltību” paliek karājamies gaisā...

Bet, ja tā patiešām tika izdarīts, tad arī nekādiem zārkiem tur nevajadzētu būt. Tāpēc pieaugušiem vīriešiem tur līst iekšā nav nekādas jēgas, pietiek vien paskatīties. Tad rodas jautājums: kuru kauli tie ir? Un kāpēc tie guļ nevis zem, bet virs sakrājušajiem gružiem? Tad atbilde ir šāda: kāda gan starpība, tomēr kapsēta.

Un, šķiet, pats pēdējais. Izskatās, ka, neraugoties uz visas būves vērienīgumu, kripta tomēr bija paredzēta tikai divu fon Medemu dzimtas pārstāvju apbedīšanai.

Par to liecina arī tikai viens piemineklis-krusts zemes uzbēruma virsotnē. Vīram un sievai.