- Skulpturālā kompozīcija veidota no gaiši pelēka granīta ar nerūsējošā tērauda aplikāciju un uzstādīta grupas “Prāta Vētra” ģitārista Gundara Mauševica (1974–2004) kapavietā. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
- Piemineklis no vietējā laukakmens granīta, izmantojot vara bareljefu ar portretu.
- Vecs granīta dzirnakmens ar bronzā veidotiem pārklājošiem uzrakstiem — mūžībā aizgājušo ģimenes locekļu epitāfijām... Ļoti simboliski un ļoti stilīgi.
- Granīta un kalta metāla apvienojums sastopams ārkārtīgi reti, jo meistaram profesionāli jāprot apstrādāt gan metālu, gan akmeni. Vai arī jāizvirza mērķis atrast divus savstarpēji piemērotus gatavus elementus, un tas nebūt nav vienkārši. Lai gan iespējams. Lūk, viens no veiksmīgiem piemēriem.
Publicēšanas datums: 2019. gada 12. decembris
- Ansamblis no pelēkzila Norvēģijas karjera granīta, izmantojot dekoratīvu elementu — pulētu stikla lodi.
Publicēšanas datums: 2019. gada 12. decembris
Līdz pat Otrajam pasaules karam ļoti populārs materiāls piemiņas zīmju izgatavošanai bija kaļķakmens, ko plaši iegūst visā pasaulē. Daži tā veidi ir pietiekami cieti, smalkgraudaini, nehigroskopiski un labi pakļaujas apstrādei. Tāpēc izstrādājumi no tiem ir ļoti dekoratīvi un praktiski.
- Cenotafs polārās ekspedīcijas dalībniekam — astronomam Frīdriham Zēbergam (1871–1902), kurš gāja bojā Eduarda fon Tolla ekspedīcijā. Piemiņas zīme uzstādīta pirms Pirmā pasaules kara. (Miera kapi, Jelgava.) Uz pieminekļa skaidri redzamas pagājušā gadsimta vidū trāpījušas lodes. Tomēr materiāls ne tikai izturēja šos triecienus, bet arī nesaplaisāja.
- Kaļķakmens un melnā Zviedrijas karjeru granīta apvienojums.
Publicēšanas datums: 2019. gada 12. decembris
- Ļoti rets metāla un marmora apvienojuma piemērs – balts marmora krusts uzstādīts uz lieta čuguna pamatnes. Un, kā redzams, pēc 125 gadiem visas izstrādājuma daļas ir lieliski saglabājušās.
Publicēšanas datums: 2019. gada 12. decembris
Betonu kā materiālu kapsētu pieminekļiem aktīvi sāka izmantot pēckara periodā. Kapsētās joprojām ir uzstādīts daudz pilnībā betonētu vai ar betonu kombinētu piemiņas zīmju. Taču šim materiālam ir noteikts izmantošanas termiņš, kas parasti nepārsniedz 30–40 gadus. Tas saistīts ar pieminekļu izgatavošanas tehnoloģiju, amatnieciskām ražošanas metodēm, nepieciešamo kompozītmateriālu trūkumu un lielākās daļas izgatavotāju elementāru zināšanu trūkumu šajā jomā. Laika gaitā atmosfēras procesu ietekmē materiāls sabrūk. Mūsdienās Latvijā ar šādu izstrādājumu izgatavošanu nodarbojas tikai daži uzņēmumi un meistari.
Tomēr vispārēja deficīta laikos šis pagaidu risinājums ļāva atrisināt aktuālos jautājumus, izgatavojot pieminekļus. Galu galā nekas nav mūžīgs.
- Pilnībā betonēti izstrādājumi.
- Marmora un betona apvienojums.
- Dažādu krāsu granīta un betona apvienojums.
Publicēšanas datums: 2019. gada 12. decembris
- Droši vien neviens neko nebija taupījis: 8 cm biezs ozolkoka dēlis kalpos daudzus, daudzus gadus. Savukārt ar sūnām un ķērpjiem apaugušie kaļķakmens kompozīcijas elementi ļoti veiksmīgi papildina jau tā savdabīgo šī kapakmens izskatu. Var teikt, ka Gederts Forstmanis bija pirmais, bet viņam veltītais piemineklis ir visai oriģināls.
Publicēšanas datums: 2019. gada 12. decembris
- Vietējā laukakmens un melnā zviedru karjeru granīta apvienojums. Stilīgi, praktiski, nedārgi.
Publicēšanas datums: 2019. gada 12. decembris
Mākslīgā intelekta tulkojums (oriģināls krievu valodā)
Atjaunots 30. augusts 2026