Romantiskas
Par romantiskas auras apvītu kapsētu var kalpot „Aveņu” kapsēta, kas atrodas vietā, kur Nega ietek Daugavā. Kapsēta atrodas pie pašas ūdens malas, un no krasta paveras brīnišķīgs skats uz Latvijas galvenās upes plašo ūdens klaju. Ainava ir tik gleznaina, ka visa apkārtne apbūvēta ar labiekārtotām vasarnīcām un turīgu līdzpilsoņu solīdām mājām. Bet tieši aiz kapsētas stiepļu žoga slejas miljonus vērta vasarnīca ar piestātni un ar akmens bruģakmeni klātiem stāvlaukumiem.
Spriežot pēc nedaudzajiem, lieliski saglabātajiem akmens un metāla kapa krustiem, kapsēta izveidota 19. gadsimta otrajā pusē. Savukārt iespaidīgie, pamatīguma ziņā izceļoties, kapsētas žoga betona stabi liecina, ka šeit apglabāti turīgi un pēc izcelsmes dižciltīgi vietējie vācieši. Un pavisam noteikti atvadu runās luterāņu mācītāji vilkuši paralēles starp Dzīvības upi un šīs zemes galveno upi, kas kļuvusi par dzimteni dižciltīgiem ļaudīm no Vācijas zemēm... Lai viņu dvēseles peld... Lai Dievs viņus redz...
Mūsu dižciltīgi dzimušie un turīgie priekšteči nebija zaudējuši romantisku skatījumu uz aizkapa dzīvi, citādi kapsēta šeit nebūtu radusies. Savukārt mūsdienu turīgie pilsoņi dod priekšroku nepamanīt jaunos kapus aiz žoga, ja tas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai šajā skaistumā uzceltu savu mazo pili. Galu galā — te taču ir īsta paradīze!
Apbedījumi „Aveņu” kapsētā notiek ārkārtīgi reti — reizi divos vai trijos gados. Kapsēta tiek pienācīgi kopta, zāle nopļauta un novākta, nogāztu pieminekļu nav. Tās kopējā platība nepārsniedz 3000 m2, un rodas iespaids, ka te visi ir savējie. Visi cits citu vismaz pēc sejas pazīst. Tāpēc arī jūtas kā mājās.
Pilnīgi iespējams iedomāties došanos uz šo kapsētu Līgo naktī — iemesls tam ir simtprocentīgs. Dabisks ir gan apkārtējās vides veidots noskaņojums, gan arī nav no kā baidīties. Atliek vien apbedījumu vidū ievērot konkrētajam gadījumam atbilstošu piedienīgu uzvedību. Pēc tam meiteni var aizvest uz upes krastu sagaidīt saullēktu un skūpstīties... Romantika!
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Ķeltu krusts.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Ķeltu krusts.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Metāla krusts ar plāksnīti.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. 1885. gada metāla plāksnīte.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Vācu apbedījums.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Vācu apbedījums.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Metāla krusti.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Kaļķakmens krusts, 1878. gads.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Kaļķakmens krusts.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Betona piemineklis ar ķeltu krusta attēlu.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Granīta krusts.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Kapsētas vārti.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Kapsētas žogs.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Kapsētas žoga stūra stabs.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Jauns apbedījums uz vasarnīcu fona.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Iebrauktuve vasarnīcu teritorijā.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Centrālie vārti.
Starp citu, dažus kilometrus pa šoseju Rīgas virzienā, netālu no ceļa, ir uzstādīta vēsturiska norāde par kaut kur šeit, Daugavas krastā, esošajām „Grivu senkapi” — senču kapsētām. Turklāt tik senām, ka to atliekas likvidētas vēl pirms Otrā pasaules kara, un vietējie iedzīvotāji pat nezina, kur aptuveni tās atradušās. Kāda padzīvojusi vietējā iedzīvotāja iznāca no savas mājas, izpletusi rokas uz abām pusēm un pasmaidīja — kaut kur te, Daugavas krastā... Smieklīgi: vai nu viņi tur visi ir romantiķi, vai arī tādas ir šīs vietas?
- Reliģiski ezotēriskās — lasīt vairāk
Publicēšanas datums: 15.05.2019
Pamestās
Netālu no slavenā Staburaga, tieši šosejas malā, slejas jaunceltne no Latvijai tradicionālā būvmateriāla — kaļķakmens. Ar javu izšuvotā arka — ieeja „Lejas dopeļu senkapi” kapsētā — uzskatāmi parāda mēģinājumu atjaunot ģenētisko saikni starp tiem, kas dzīvo šeit tagad, un tiem, kas šeit dzīvoja agrāk. Taču šo mēģinājumu ir ļoti grūti nosaukt par veiksmīgu.
Savulaik šīs kapsētas izveidei pievērsās pamatīgi un saimnieciski: no laukakmeņiem mūrētie kapsētas žoga uzbērumi vēl aizvien manāmi paceļas krūmāju un kapsētu ieskaujošā meža biezoknī. Savukārt no tādiem pašiem laukakmeņiem veidotā lībiešu Akmens Laiva kapsētas tālākajā daļā, pretī galvenajiem vārtiem, liecina par vietējo iedzīvotāju nacionālo sastāvu un reliģiski mistiskajiem priekšstatiem.
Šo gadu kapsētai tā ir visai liela — tā aizņem aptuveni 1 hektāru. Un... ļoti, ļoti pamatīgi izrakņāta. Turklāt raka pirms simt gadiem, bet augsnes virskārta joprojām ir irdena. Tajā aug sūnas, zāle, sēnes un ogas, tomēr kājas joprojām jūt seno izrakumu irdenumu. Nepavisam neņemos apgalvot, ka tas saistīts ar vandālismu „melno racēju” stilā, taču to, ka vandāļi šeit ir viesojušies, uzskatāmi apliecina Pirmā pasaules kara laika inženierbūvju un aizsardzības būvju atliekas. Domāju, ka nekļūdīšos, apgalvodams, ka šīs būves bija vācu, jo to dziļums un pamatīgums pilnībā atbilst saimnieciskajai kārtībai visā, kam ķeras klāt Reiha pārstāvji.
Kapsēta atrodas tieši lielā ceļa malā — ceļa, kas savieno Krustpili un caur to arī Latgali ar Rīgu. Acīmredzot, ieņemot šo stratēģiski nozīmīgo pozīciju un tajā nostiprinoties, bija iespējams kontrolēt karaspēka un kravu pārvietošanos pa šo satiksmes artēriju. Tā kā tajos gados aviācijas kā karaspēka veida praktiski nebija, nebija jābaidās arī no uzlidojumiem.
Pozīciju kara apstākļos nocietinātā rajona novietojums bija taktiski ļoti izdevīgs. Un acīmredzot tieši šis apstāklis kļuva par galveno, pieņemot lēmumu par vietējo „lībiešu jautājumu”. Vienā rāvienā — un, kā izrādījās, uz visiem laikiem.
Seno kapsētu izraka krustu šķērsu. Kaponieri, doti, tranšejas, saziņas ejas — tam visam bija jāpalīdz saglabāt gaidāmo kauju dalībnieku dzīvības aizstāvju pusē. Likteņa ironija — uz jau mirušo rēķina. Mirušie bija vietējie iedzīvotāji, lielākoties — līvi. Un nekādā ziņā ne vācieši. Tāpēc arī nav vajadzības ceremonēties.
Tieši pretī vārtu arkai no zemes slejas divi no trim visā bijušās kapsētas teritorijā saglabājušajiem kapu pieminekļiem. Ar grūtībām, tomēr vēl var izlasīt, ka te apglabāti vienas ģimenes locekļi: Karlis, Jānis un Emilija Kubliņš. Karlis nomira 1912. gadā vai gadu vēlāk. Uz viņa kapa bija uzstādīts no Zviedrijas kaļķakmens darināts akmens krusts ar iegravētu vārdu, tātad viņam tam bija līdzekļi. Uz Jāņa un Emilijas granīta pieminekļa datumi nav norādīti, taču uzraksts izskatās laika izdzisis, tātad tas ir ne mazāk sens.
Trešais saglabājies piemineklis veidots neparastā manierē. Labi apstrādāts granīta cokols — apakšdaļā noapaļotas, bet augšdaļā četrstūrainas formas — vainagots ar rupji kaltu dzelzs krustu. Uzrakstu nav, tomēr pieķer sevi pie domas: kāpēc gan labam saimniekam būtu vajadzīgs uzraksts? Labu saimnieku te tāpat visi pazīst... Bet šis ir viņa dzimtas čurs, pēc formas it kā no koka izcirsts.
Acīmredzot šajā kapsētā apbedījumi notika līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam, precīzāk — līdz vietējo nocietinājumu būvniecības sākumam. Un kopš tā laika kapsēta ir „nomirusi”.
Nekādi mieru nedeva jautājums: kā tas tā var būt? Kapsēta pastāvēja ne vienu vien simtu gadu, apbedījumu vajadzēja būt ļoti daudz, tomēr nekādas pazīmes, ka šo vietu apmeklētu apbedīto pēcnācēji, nemaz nav manāmas. Pat Lībiešu Akmens Laiva ir pilnībā apaugusi ar sūnām un zāli, un nekur nav ierīkota vieta, kur simboliski pieminēt šeit apbedītos senčus. Atbilde ir vienkārša: neviens nav palicis. Līvu vairs nav, tātad nav arī viņu pēcnācēju. Tie, kas bija, aizpeldēja ar Laivu pa Daugavu uz jūru. Bet tie, kas palika, izšķīda svešinieku — vandāļu — vidū. Un visu aizmirsa. Un pameta savējos. Un kapsēta kļuva pamesta.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Centrālie vārti.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Centrālie vārti.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Salauzts akmens krusts.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Kubliņu ģimenes pieminekļi.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Bezvārda metāla krusts-čurs.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Lībiešu Akmens Laiva.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Izpostīta kapsēta.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Izpostīta kapsēta.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Izpostīta kapsēta.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Akmens žoga paliekas.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Izpostīta kapsēta.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Izpostīta kapsēta.
Kapsēta „Lejas dopeļu senkapi”, Staburaga pagasts, 2019. gada maijs. Izpostīta kapsēta.
„Lejas dopeļu senkapi”, Staburagas pagasts, 2019. gada maijs. Tranšeju paliekas.
„Lejas dopeļu senkapi”, Staburagas pagasts, 2019. gada maijs. Tranšeju paliekas.
„Lejas dopeļu senkapi”, Staburagas pagasts, 2019. gada maijs. Tranšeju paliekas.
Publicēšanas datums: 2019. gada 25. maijs
Reliģiski ezoteriskais „Jēkabnieku riņķa krusts”
Netālu no Jelgavas, Kalnanšu kapsētā, var aplūkot mūsu novadam visai retu vēsturisku artefaktu — akmens ķeltu krustu. Divus metrus augstais veidojums, kas izkalts no izturīga rozā kaļķakmens, jau ne pirmo gadsimtu atrodas kapsētas pakalnā pie blakus esošā ceļa un noteikti izraisa izbrīnu ikvienā, kurš to redz pirmo reizi. Lai gan patiesībā šis simbols Eiropā ir visai izplatīts, īpaši ziemeļu zemēs.
„Mūsu soģis, pils un aizstāvis ir tas uzticamais Kunga dēls Jēzus Kristus, Dieva jērs, kas par mums mira pie krusta koka” — uzraksts uz krusta priekšējās virsmas ir praktiski standarta kristiešu mantra latviešu valodā. Turklāt tā rakstīta mūsdienu „lasītājam” pilnīgi nesaprotamā valodas dialektā. Tāpēc visbiežākā reakcija uz redzēto ir šāda: paskatījās, nedaudz izbrīnījās, devās tālāk un aizmirsa... Tieši uz to arī viss aprēķins. Taču patiesībā visa nozīme slēpjas apslēptajā jēgā.
Ja izvirzītu mērķi un pētītu jautājumu par simbola „krusts” rašanos vispār un „ķeltu krusta” izcelsmi jo īpaši, nesagatavotam „pētniekam” jautājumu izrādītos vairāk nekā atbilžu. Kāds ieinteresēsies, kāds cits uzreiz atmetīs ar roku. Iespējams, ka no sabiedrības „lietderības” viedokļa vadošā loma būtu intelektuālam ganam, nevis nezinošam aunam — „jēram”. Un šķiet, ka tieši šis objekts pilda tieši šādu funkciju. Paskaidrošu.
Kristietība nav viendabīga, tomēr tā paliek kristietība, nevis kaut kas cits. Vienā un tajā pašā teritorijā dažādas konfesijas, nedaudz variējot vienu un to pašu reliģisko ideju, cenšas sabiedrībai nodot tās vērtības un uzdevumus, kas šo pašu sabiedrību organizē. Vieniem tas izdodas labāk, citiem sliktāk. Taču process tā vai citādi turpinās, un mēs pagaidām vēl neesam musulmaņu zeme. Un arī ne galīgi bezdievīga.
Un te pilnīgi iespējams pieņemt, ka līdzīgi mēģinājumi ieviest iedibinātajos vietējos procesos jaunus „skatpunktus” pastāvējuši vienmēr, nevis tikai Padomju Savienības sabrukuma gados. Neviens neko jaunu neizgudro — viss jau kādreiz ir bijis izdomāts.
Un, lūk, „pilnīgi nejauši” kārtējais jaunais „skatpunkts” simbola-zīmes veidā, kas to — šo jauno „skatpunktu” — simbolizē, nonāca visredzamākajā un vietējo iedzīvotāju visvairāk apmeklētajā vietā. Galu galā uz kapsētu dodas pat tie, kuri neapmeklē baznīcu. Un, iespējams, kāds no viņiem šajā brīnumainajā veidojumā ieraudzīs ne tikai dīvainību, bet arī jaunu jautājumu. Un varbūt sāks meklēt jaunas atbildes. Taču tas notiks nevis citu reliģiju ietvaros, bet gan kristietības robežās. Kā saka: no divām nelaimēm...
Pastāv vairāki pieņēmumi par to, kā tieši šis krusts nonācis tieši šajā pakalnā. Pēc epitāfijas rakstības un stila spriežot, krusts, iespējams, izgatavots 16. gadsimta beigās. Taču to varēja izgatavot arī krietni vēlāk, par paraugu izmantojot agrāk darinātu izstrādājumu. Precīzs šā notikuma apraksts pagaidām nav atrasts.
Pastāv leģenda, ka šis krusts bijis paredzēts uzstādīšanai kādā citā piemiņas vietā Šauļu virzienā, Lietuvas pusē. Tomēr sliktā ceļa stāvokļa vai kādu citu iemeslu dēļ to līdz turienei vienkārši nespēja nogādāt. Un uzstādīja kapsētas pakalnā pie ceļa.
Savukārt vēsturnieka un arheologa Andra Caunes pieņēmumu, ka vispirms uzstādīts krusts un pēc tam ap to izveidojusies „Krustkalnu” kapsēta, balstoties personiskajās izjūtās un darba pieredzē kapsētās, var pieņemt tikai tādā gadījumā, ja šis krusts būtu speciāli atvests un uzstādīts kā nākamās kapsētas „stūrakmens”. Ar ieceri, ka vēlāk ap šo simbolu tiks apbedīti tieši turīgie vietējie zemes īpašnieki un pārvaldnieki, kuri pieņem ķeltu kristiešu pasaules uzskatu filozofiju. Savā ziņā — neoficiāla kristiešu sekta Kurzemes guberņā.
Uzraksts vācu valodā pilnībā atbilda vietējās elites kultūrnacionālajam sastāvam un tās centieniem norobežoties no pamatiedzīvotājiem. Savā ziņā — panteons zem klajas debess. Kāpēc ne? Jo īpaši tāpēc, ka daudzi vietējie iedzīvotāji joprojām vairāk jūtas kā „par dievturiem” jeb pagāniem, nevis kristiešiem. Un te nu ir tāds „jauktā stila” kristīgās pasaules izpratnes variants.
Un, starp citu, tas, ka aizvadītajos gados nevienam nav ienācis prātā šo krustu iznīcināt, liecina par to, ka jaunais „skatpunkts” šajā konkrētajā vietā nebūt nav pretrunā ar sabiedrības kopējo enerģētiku. Krusts neatrodas „konfrontācijā” ar vietējo enerģētiku — tas drīzāk ir vienkārši neitrāls pret notiekošajiem procesiem. Un procesi ir neitrāli attiecībā pret to. Bet, ja tā vietā iedomātos piecstaru zvaigzni vai fašistisko svastiku — kā tad attīstītos notikumi???
Mums ir pieņēmums, ka „Krustkalnu” punkts ir vistālāk uz lietuviešu zemju pusi esošā vieta, kur šāda veida kristīgo sabiedrības iekārtojuma principu skaidrojumiem ir reāls enerģētiskais pamats. Tālāk „vara mainās”, nosacītie „dievturi”-pagāni kļūst par nosacītiem „katoliķiem”-kristiešiem. Taču tas pagaidām ir tikai mūsu pieņēmums, ko nekas īpašs neapstiprina. Ja atradīsim vēl kaut ko — publicēsim.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Ķeltu krusts no Zviedrijas kaļķakmens.
„Kalnanšu” kapsēta, Svetes pagasts, 2019. gada jūnijs. Epitāfija ķeltu krusta pamatnē.
Raksti plašsaziņas līdzekļos (noklikšķiniet)
- Jēkabnieku riņķa krusts - lasīt vairāk
Publicēšanas datums: 01.06.2019
Nu, lūk, nav pagājušas pat divas nedēļas, kopš mūsu minējums par jaunā „skatpunkta” uz kristīgajām sociālās iekārtas vērtībām izmēģinājuma testēšanu ir guvis apstiprinājumu. Šoreiz simbols novietots pašā redzamākajā vietā nelielā, taču ārkārtīgi elitārā „Aveņu” kapsētā, kas atrodas 6 km no Ķeguma HES HES virzienā uz Krustpili, Daugavas kreisajā krastā. Fotogrāfijā labi redzams ķeltu krusts, kas novietots uz kapsētas pamanāmākā kapu pieminekļa, pretī centrālajiem vārtiem. Pats piemineklis izceļas gan ar savu formu, gan masīvumu, gan neparasto materiālu, no kura tas izgatavots. Stēla piesaista uzmanību tik ļoti, ka nejaušs garāmgājējs noteikti pieies tai tuvāk, lai to aplūkotu. Un ieraudzīs SIMBOLU. Tālāk viss notiks pēc shēmas...
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Betona piemineklis ar ķeltu krusta attēlu.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Betona piemineklis ar ķeltu krusta attēlu.
„Aveņu” kapsēta, Birzgales pagasts, 2019. gada maijs. Betona piemineklis ar ķeltu krusta attēlu.
Publicēšanas datums: 13.06.2019
Pirms demonstrējam apstiprinājumu Nr. 3, uzdosim lasītājam dažus jautājumus: Cik bieži jums ir nācies kapsētā redzēt divus pieminekļus, kas uzstādīti uz viena kapa un attiecas uz vienu un to pašu mirušo? Bet, ja šie pieminekļi ir pompozi un izaicinoši dārgi — vai jūs pieiesiet tiem tuvāk, lai tos rūpīgāk aplūkotu? Bet, ja, tos apskatot, ieraudzīsiet jūsu ierastajai kristīgo vērtību interpretācijai neparastu simbolu — krustu —, vai šī detaļa jūs ieinteresēs? Un vai var gadīties, ka vēlēsieties sīkāk noskaidrot šāda simbola nozīmi? Bet, uzzinājuši sīkākas detaļas, vai salīdzināsiet jaunās zināšanas ar jau nostiprināto skatpunktu? Un vai jūs jau tagad varat pateikt, kāds būs šā salīdzinājuma rezultāts?
Jaunjelgavas pilsētas kapsēta, 2019. gada augusts. Ķeltu krusts uz granīta kapu plāksnes.
Jaunjelgavas pilsētas kapsēta, 2019. gada augusts. Ķeltu krusts uz granīta kapu plāksnes.
Jaunjelgavas pilsētas kapsēta, 2019. gada augusts. Identisks uzraksts uz akmens krusta pamatnes.
Jaunjelgavas pilsētas kapsēta, 2019. gada augusts. Akmens krusts un kapu plāksne ar identiskiem uzrakstiem.
Jaunjelgavas pilsētas kapsēta, 2019. gada augusts. Akmens krusts un kapu plāksne ar identiskiem uzrakstiem.
Jaunjelgavas pilsētas kapsēta, 2019. gada augusts. Ķeltu krusts uz granīta kapu plāksnes.
Jaunjelgavas pilsētas kapsēta, 2019. gada augusts. Akmens krusts un kapu plāksne ar identiskiem uzrakstiem.
Publicēšanas datums: 20.08.2019
Virzoties tālāk pa nosacīto līniju Jelgava — Ķegums — Jaunjelgava, nonākam līdz nosacītajam punktam Seces. Tas ir neliels ciems Jaunjelgavas novadā, Daugavas kreisajā krastā.
Tieši pie ceļa uz Krustpili jau vairākus gadsimtus slejas luterāņu baznīca, kuras pirmā koka ēka tika uzcelta 1567. gadā. Un pilnīgi iespējams pieņemt, ka arī vietējā vācu tautības nekropole pie baznīcas tika ierīkota tajos pašos gados.
Mēs izpētījām šo kapsētu un atklājām šādu artefaktu.
Tas ir vienas no vecākajām šīs kapsētas kapu plāksnēm fragments; savulaik tā bija izgatavota no balta zviedru kaļķakmens. Laika zoba dēļ tekstu uz plāksnes vairs nav iespējams izlasīt, taču ķeltu simbols — krusts — vēl ir skaidri saskatāms.
Seces vācu kapsēta, Jaunjelgavas novads, 2020. gada aprīlis. Ķeltu krusts uz kapu plāksnes, kas izgatavota no balta zviedru kaļķakmens.
Seces vācu kapsēta, Jaunjelgavas novads, 2020. gada aprīlis. Ķeltu krusts uz kapu plāksnes, kas izgatavota no balta zviedru kaļķakmens.
Skatiet arī: Latvijas vācu kapsētas
Publicēšanas datums: 28.12.2020
- Romantiskas - lasīt vairāk
Mākslīgā intelekta tulkojums (oriģināls krievu valodā)
Atjaunots 30. augusts 2026
